Seminārs aprīlī

Latvijas Valdorfpedagoģijas asociācijas

Valdorfpedagoģijas mācību centrs

Tālākizglītības Semināru Valdorfpedagoģijas pirmsskolā

Ieskats mūzikas terapijā. Bērnu dārza prakse.

2014.gada 25.,26.,27.aprīlī

Laiks

25.aprīlis, piektdiena

Rīgas valdorfskolā

Pārdaugavas pirmsskolā

26.aprīlis, sestdiena

Pārdaugavas pirmsskolā

27.aprīlis, svētdiena

9.30

Dziedāšana vai eiritmija

Dziedāšana vai eiritmija

Dziedāšana vai eiritmija

10.00

Mūzika  un tās neiroloģiskā un antroposofiskā  ietekme uz bērnu .Lektore Andra Biseniece

Zvārdes ielā 17

Bērnudārza prakse

Ligita Gulbe

Zvārdes ielā 17

Bērnudārza prakse

Ligita Gulbe

11.30

pauze

12.00

Mūzika  un tās neiroloģiskā un antroposofiskā  ietekme uz bērnu .Praktiska vingrināšanās pentatonikas un diatonikas tonālās noskaņās.Lektore Andra Biseniece

Bērnudārza prakse

Ligita Gulbe

Bērnudārza prakse

Ligita Gulbe

13.3014.30

Pusdienas

14.30-17.00

Mūzikas terapija pasaulē un Latvijā . Tās iespējamais pielietojums 3-7 gadus veciem bērniem .Praktiska vingrināšanās pentatonikas un diatonikas tonālās noskaņās.Lektore Andra Biseniece

Bērnudārza prakse

Ligita Gulbe

Maksa par semināru 25.00 Eiro. Pieteikumus un jautājumus sūtiet uz e-pasta adresi: valdorfpedagogijasmc@inbox.lv.Informācija – 29412690. Par semināra apmeklējumu tiek izsniegta apliecība.

Advertisements

Godijs Kellers. Ar sirdi skolā. Tulkojums latviešu valodā

IESKATAM:

Priekšvārds latviešu izdevumam

Dārgie draugi Latvijā,

Laikā kad tapa šī grāmata (2007.gadā) es bieži apciemoju Latviju un man bija iespēja iepazīties ar tās kultūru un daudz jaukiem cilvēkiem. Uz mani dziļu iespaidu atstāja šī īpašā situācija ar relatīvi īso neatkarību un skaidrākas identitātes meklējumiem. Kā šādu meklējumu daļu es redzu arī Valdorfskolu, bērnudārzu un citu iniciatīvu, kuras darbojas tajā pašā garā dibināšanu. Tas reprezentē vēlmi pēc pedagoģijas humanizēšanas, kura ir stipri nepieciešama visā pasaulē. Mans mērķis bija pietuvināt vecākus tādas pedagoģijas pamatiem un praksei, lietojot bildes un valodu, kas ir vispārēji saprotamas.  Norvēģijā šī grāmata ir iznākusi divos izdevumos, tā ir tulkota zviedru („Med hjärtat i skolan”) un igauņu („Südamega koolis”) valodās. Paralēli izdevumam latviski tiek gatavots arī slovēņu tulkojums. Es ceru, ka grāmata atradīs ceļu uz daudzu latviešu lasītāju sirdīm, un ka lasītāji atpazīs sevi aprakstītajās situācijās. Gribu pateikties tulkotājam Vilnim Neimanim par iniciatīvu šī izdevuma tapšanā un trīs bērnu mātei Dailai Ozolai no Ādažiem par daudzām iedvesmojošām sarunām grāmatas rakstīšanas laikā.

Oslo, 10.septembris 2013

Priekšvārds 1. Izdevumam. 

Šos tekstus es esmu rakstījis tiem, kurus interesē savu bērnu skolas gaitas. Pirmkārt tie ir domāti vecākiem, kuru ir izvēlējušies saviem bērniem Valdorfskolu, vai arī ir šīs izvēles priekšā, un arī tiem, kurus interesē, ko tad tās Valdorfskolas īsti grib.

Ārpus augšminētā, es ceru un ticu, ka šī grāmata var piesaistīt arī vispārīgu interesi un arī tie, kuri neizvēlas Valorfskolu, var atrast šeit vienu otru domu, kas var iedvesmot vai provocēt. Es nedomāju, ka skola var būt laba tikai tad, ja to sauc par Valdorfskolu, bet gan tad, kad pedagoģijas kvalitāte ir vispārīgi saprotama, un tā var izturēt jebkuras debates.

Daudzi domājot par Valdorfskolu, uzreiz stādās priekšā krāsas, radošu un māksliniecisku izglītību. Tie ir tādi, kas, ieraugot vārdu Valdorfskola, nevēlas lasīt tālāk. Tiem šis vārds asociējas ar, ik pa laikam uznirstošo, kritiku pret Valdorfpedagoģiju. Tie var būt apgalvojumi, ka Valdorfskolas  grib padarīt bērnus par antroposofiem, ka tai ir rasistiska nostāja, ka  bērniem, raugoties no to likteņa, iespējams pienākas noteikts daudzums ciešanu, utt.  Īsumā: tiek mēģināts sēt neticību Valdorfskolas neesošajai slēptajai ideoloģijai, kurā tā mēģina ievilināt bērnus.

Varbūt tev kā vecākam tiek uzstādīti šādi jautājumi, vai arī tu pats nes sevī šo nostāju. Varbūt tavi draugi un radi ir neizpratnē, kritiski vai tieši naidīgi Valdorfskolai, un tavai iespējamai izvēlei sūtīt turp savus bērnus. Tādā gadījumā es ceru, ka šis darbs, tev labi noderēs.

Tad vēl es gribu izcelt: Šī nav nekādā ziņā oficiāli atzīta un pilnīga Valdorfskolas satura un struktūras prezentācija. Gluži pretēji, tā ir ļoti personīga grāmata. Esmu strādājis par skolotāju Fredrikstad Valdorfskolā 18 gadus, kur es audzināju klasi no pirmās līdz astotajai klasei, un kur es specializējos pusaudžu vecumam. Šobrīd es strādāju Huligānu projektā Stavangerē.

Šo grāmatu veido uzkrātā pieredze gan manos darba gados, gan mana paša bērnībā ar neilgu uzturēšanos bērnu namā.

                Es labprāt vēl tev iedot ieskatu Valdorfskolas  pedagoģiskajā idejā, un Valdorfskolas pedagoģiskajā praksē izejot no manas personīgās pieredzes un novērojumiem. Visus šeit pieminētos piemērus es ņemu līdz, lai atbalstītu šo ideju.

                Pazemības vārdā, gribu piemetināt, ka protams arī Valdorfskolotāja darbs ir pildīts ar gaismas brīžiem un stāviem kalnu ceļiem, kā jau darbs jebkurā citā skolā. Tikpat svarīgi ir norādīt uz manu pārliecību, ka valsts un pašvaldību skolās ir tikpat daudz labu skolotāju kā Valdorfskolās. Manu tekstu uzdevums nav parādīt valdorfpedagogus kā labākus cilvēkus vai labākus speciālistus.

                Tomēr negribu noliegt, ka valdorfpedagogs strādā situācijā, kuru es uzskatu par daudz labāku, nekā tie nosacījumi, kuros savu darbu veic valsts skolu pedagogi.

Grāmatas forma.

                 Daudziem Valdorfskolas asociējas ar zīmēšanu, recitāciju , mūziku vai citu māksliniecisku aktivitāti. Šo grāmatu varētu sākt ar sulīgo un jautro, kas ir svarīga skolnieku ikdienas daļa. Taču es nesākšu ar to. Esmu nolēmis ķerties vērsim pie ragiem ar kritiku, tas nozīmē sākt ar to, kas ir tas svarīgākais un tai pašā laikā visjūtīgākais, proti, ideoloģiskie jautājumi un paši pamat motīvi valdorfskolas darbā. Ievadošajā nodaļā es apskatu jautājumu par garīgo pārliecību, par garīgumu un cieši ar to saistīto jautājumu par spriedzi starp bailēm un uzticēšanos.

                Nākamā nodaļa ir veltīta skolniekiem. Šeit es pievērsīšos cilvēkmācībai un svarīgajiem darbarīkiem ceļā uz bērnu un jauniešu sapratni. Es to daru izgaismojot divus aspektus: Domāšanas attīstību, un, kā priekšnoteikumu tam, pamat maņu kopšanu bērnībā. Lai saprastu mācību plāna ideju, esmu arī ielicis nodaļu par indivīda un cilvēces attīstību.

                Ceļš, kuru es eju šajā grāmatā, nav veidots tā, lai iedotu pilnīgu valdorfpedagoģijas  teorijas un prakses bildi. Esmu izvēlējies fragmentus, kas man ir kļuvuši būtiski, un kuri, pēc manām domām, vecākiem var būt labs ievads valdorfskolu pedagoģijā.

                Tas attiecas arī uz tālāko, kur es it kā eju to pašu ceļu vēl vienu reizi, bet tagad paraugoties uz tikšanos starp skolu un skolnieku. Trešajā nodaļā pamatā ir runa par pedagoģisko praksi.

                Ceturtajā nodaļā es rakstu par skolotāju un par viņa nozīmi Valdorfskolas ikdienā. Šeit es pētu, ko skolniekam nozīmē skolotāja integritāte un ko patiesībā nozīmē tas, ka skolotāja darbs Valdorfskolā tiek raksturots kā mākslas veids.

                Pēdējā nodaļā es paraugos uz vecāku realitāti un viņu attieksmi pret skolu. Šo svarīgo nodaļu es atstāju uz beigām, jo tā ļoti lielā mērā veidojas no visa iepriekšminētā. Vecāki  Valdorfskolā nav tikai pircēji un to nozīme ir daudz lielāka, nekā tikai talciniekiem Ziemsvētku tirdziņā.

                Viens no svarīgākajiem šīs grāmatas uzsvariem ir tas, ka vecāki nevar būt tikai perifēri bērnu piegādātāji skolai. Vecākiem vajadzētu zināt, kas skolai ir uz

sirds. Ja tas tā notiek, tad tie var līdzdarboties ar dziļaku izpratni, un viņi var nonākt līdz patiesai izpratnei par skolas un māju partnerību, kas galu galā ir priekšnosacījums labai audzināšanai un izglītošanai. Vēl vairāk: Saskaņa starp skolotājiem un vecākiem, pēc manām domām, būs izšķiroša jautājumā, pa kuru ceļu ies skolu attīstība. Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to varētu atstāt tikai skolu politiķu pārziņā. Tie nedrīkst tikai nodarboties ar savu, neņemot vērā patiesos bērnu un skolu attīstības ekspertus, proti, tos, kas stāv īstenībai vistuvāk; vecākus un skolotājus. Es noslēdzu grāmatu ar dažām domām par skolas tālāko ceļu, ar domām, kuras nenovēršami rodas no grāmatas satura.

                Ievada sākumā es izteicu cerību, ka šī grāmata arī atradīs ceļu pie tiem, kuriem nav nepastarpināta interese par valdorfpedagoģiju. Tas ir saskaņā ar jebkura rakstnieka vēlmi, proti, ka visa pasaule lasīs un varbūt pat pirks tieši viņa grāmatu. Šai ziņā es neatšķiros no normālā. Tomēr ir kādi, kuriem, pēc manām domām, noteikti nevajadzētu lasīt šo grāmatu. Tādēļ es speru neparastu soli un skaļi rakstu

Brīdinājums:

Kam nevajadzētu lasīt šo grāmatu?

                Ir grupa cilvēku, kuriem nepatiktu lasīt šos apskatus. Tie ir tādi, kuriem ir stingra definēta un nobeigta dzīves pārliecība. Ja tu jau zini kā radās pasaule un dzīvība un ja tu zini uz kurieni tas attīstīsies, tad mani jautājumi tev liksies traucējoši. Ja tu vairs nebrīnies par eksistences mīklām un turklāt domā, ka arī bērniem šāda brīnīšanās ir nepamatota, tad tev nevajadzētu lasīt tālāk un jaukt to, kas ir tik labi sakārtots tavu priekšstatu pasaulē.

                Precīzāk runājot tas attiecās uz divām grupām: Pirmkārt tie, kuri aiz reliģiskas pārliecības noliedz jebkuru pētniecības darbu, kurš var jaukt noteiktus priekšstatus, kas

pieder šai reliģiskajai pārliecībai. Tas var, piemēram attiekties uz tiem, kuri uzskata, ka Bībeles radīšanas stāsts ir jāuztver burtiski, ka Dievs radīja pasauli, zemi un visu, kas uz tās dzīvo, sešās dienās, visas sugas gatavas un perfektas, tieši tādas, kādas tās sastopam šodien.

                Otra grupa ir materiālisti. Tie ir cilvēki, kas uzskata, ka visām dzīves mīklām atbilde ir meklējama materiālajā, tas nozīmē fiziskās vai ķīmiskās attiecībās, ka viss, ko mēs saucam par garu vai dvēseli un tam piederošo, nav nekas cits, kā smadzeņu ķīmisko reakciju blakus produkts. Tie ir cilvēki, kas nebrīnās par to, kas iespējami varētu atrasties ārpus fiziski – ķīmiskajiem izskaidrojumiem un kuri uzskata, ka šāda brīnīšanās arī nepiedien bērniem. Tie, kas vēlas visus dabas procesus reducēt vienkāršās formulās, piemēram, „cīņa par eksistenci” „survival of the fittest”, un noliedz citu motīvu iespējamību.

                Citiem vārdiem, tas attiecas uz tiem, kas nevēlas neko kustināt savā iekšienē.

                Tiem man nav ko teikt.

PAR IESPĒJĀM IEPAZĪTIES AR ŠO GRĀMATU RAKSTĪT UZ E- PASTU: vidzemevaldorf@inbox.lv

vai zvanīt Ievai (skatīt kontatkti)

Seminārs Rīgā ar Farancisco Barcelo!

cropped-crow-soul-header

Latvijas Valdorfpedagoģijas asociācijas

Valdorfpedagoģijas mācību centrs

Tālākizglītības Semināru Valdorfpedagoģijas pirmsskolā

2014.gada 27.,28.februārī, 1.martā.

Matērija un Gars.

Domāšanas attīstības vēsture.

Pasniedzējs Dziednieciskais pedagogs Francisco Barcelo (Somija)

Semināra norises vieta- Rīgas Valdorfskolas Bērnudārzā Rīgā, Baltā ielā 15.

Ceturtdiena27.februāris 15.30 – reģistrēšanās16.00 – 17.30 – lekcija
Piektdiena28.februāris 9.30 –9.40 – dziedāšana (Sandra Strūberga)10.00 –11.30 – lekcija

11.30 –12.00 – pauze

12.00 –13.30 – lekcija

13.30 –14.30 – pusdienas

14.30 – 15.10 – dziedāšana pēc Verbekas metodes. Laila Kaupe/muzicēšana, sociālās spēles. Natālija Kuzminova

15.15 -15.55 – dziedāšana pēc Verbekas metodes. Laila Kaupe/muzicēšana, sociālās spēles. Natālija Kuzminova

16.00 –17.30 – lekcija

Sestdiena1.marts 8.45-9.30 – dziedāšana Laila Kaupe/ muzicēšana, sociālās spēles Natālija Kuzminova

9.35-10.20 – dziedāšana Laila Kaupe/ muzicēšana, sociālās spēles Natālija Kuzminova

10.30 –12.00 – lekcija

12.00 –12.30 – pauze

12.30 – 14.00- jautājumi

Maksa par semināru 35.00 EUR

Pieteikumus un jautājumus sūtiet uz e-pasta adresi: valdorfpedagogijasmc@inbox.lv. Informācija – 29412690

Par semināra apmeklējumu tiek izsniegta apliecība.

Seminārs ar Francisko Barcelo (Somija)

Latvijas Valdorfpedagoģijas asociācijas

Valdorfpedagoģijas mācību centrs

Reģistrēts Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā

reģ. apl. Nr. 4360800796

aicina uz

Tālākizglītības Semināru Valdorfpedagoģijas pirmsskolā

Embrioģenēze

Pasniedzējs Dziednieciskais pedagogs Francisko Barcelo (Somija)

2013.gada 31.oktobrī, 1.,2. novembrī

Laiks

31.oktobris

ceturtdiena

1.novembris

piektdiena

2.nevembris

sestdiena

9.30

REĢISTRĒŠANĀS

(Baltā iela 10. Rīgas Valdorfskolā)

10.00

Lekcija

Lekcija

Lekcija

11.30

pauze

12.00

Lekcija

Lekcija

Lekcija

13.30

Pusdienas

14.30-15.15

Eiritmija. Pasniedzēja Laila Kaupe

15.30-17.00

Lekcija

Lekcija

Atskats un jautājumi

Maksa par semināru 25.00 Ls  Pieteikumus un jautājumus sūtiet uz e-pasta adresi: valdorfpedagogijasmc@inbox.lv

Informācija – 29412690  Par semināra apmeklējumu tiek izsniegta apliecība.

Rietumu Ezoterijas Skola uzņem jaunus studentus

Rietumu Ezoterijas Skola uzņem jaunus studentus 2013./14. mācību gadam.
RES ir dibināta 2005.gadā un šis jau būs Skolas devītais mācību gads.
Kādi priekšmeti tiks studēti šogad?
Tāpat kā līdz, šim studēsim antroposofisko veselības mācību un medicīnu.
Docente ārste antroposofe Māra Meijere ir sagatavojusi jaunu kursu, par pamatu ņemot Rūdolfa Šteinere klasisko medicīnas darbu “Meditatīvie apcerējumi un pamācības dziedināšanas mākslas padziļināšanai”.
Daudziem labā atmiņa ir palicis dr. Māras Meijeres 2012/13.m.g. nolasītais kurss “Okultā fizioloģija”. Šī mācību gada kurss būs sava veida papildinājums un turpinājums iepriekšējā gadā apgūtajam.
Uldis Seveljevs ir sagatavojis jaunu kursu “Dzīve un liktenis”. Šeit mēs apskatīsim dzilvēka biogrāfiju garīgā skatījumā. Kādēļ cilvēks savā dzīvē piedzīvo vienu vai otru notikumu? Kas patiesībā ir cilvēka dzīves jēga? Kāda nozīme ir krīzēm cilvēka dzīvē? Kādas likumsakarības nosaka cilvēka likteni? Cik mēs esam brīvi savā dzīvē un savā izvēlē? Atbildi uz šiem un citiem ar cilvēka biogrāfiju saistītiem jautājumiem meklēsim kopā.
Eiritmiste Guna Doniņa ir sagatavojusi kursu “Eiritmija kā higiēniski terapeitisks līdzeklis, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera 12 higiēniskā eiritmijas vingrinājumiem. Pirmās nodarbības tēma “Spriedumu un gribas izpausme”. Kā citus gadus, arī šogad eiritmijas kurss būs izteikti praktisks.
Arī šajā mācību gadā lekcija lasīs vairāki citi lektori. 28.septembrī lekciju “Cilvēka temperatūras nozīme izejot no garīgi fizioloģiskā aspekta” lasīs ģimenes ārste antroposofe Gita Gaņģe.
Tāpat pēc studentu lūguma arī šogad kopā apgūsim sakrālās ģeometrijas noslēpumus arhitekta Kaspara Rikarda vadībā. Mums atmiņā vēl ir tas, kā Kaspars mums atklāja sakrālās ģeometrijas principus kas ir ierakstīti gan tālajos zvaigznājos, gan dzīvajā radībā, ziedos, gliemežvākos, gan arī senajos tempļos un protams cilvēkā.
Ir paredzēti arī citi lektori, bet par tiem vēlāk.
Kā parasti vasarā interesenti varēs piedalīties dakteres M.Meijeres vadītajā vasaras izziņas un atpūtas nometnē skaistā vietā Vaidavas ezera krastā.
Mācību biežums – vienu sestdienu mēnesī, katra mēneša trešajā vai ceturtajā nedēļā.
Mācības notiks Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas Augstskolas telpās Bruņinieku ielā 65.
Iestāšanās un mācību noteikumi ir demokrātiski.
Mācību maksa ir brīvprātīgs ziedojums.
Ja jums vēl ir jautājumi, lūdzu zvaniet un rakstiet.
Tel.: 28441708,
vai ē-pasts: antroposofija@inbox.lv,
vai arī izmantojiet mājas lapas http://www.antroposofija.lv sadaļu Saziņa.
Ar cieņu,
Rietumu Ezoterijas Skolas mācību spēki

Rūdolfs Šteiners. Vingrinājumi nedēļas dienām.

Cilvēkam ir jāpievērš uzmanība noteiktiem dvēseles procesiem, kas parasti norisinās neapzināti. Pastāv astoņi šādi procesi. Vislabāk, protams, būtu uzņemties izpildīt vispirms tikai vienu vingrinājumu, piemēram, astoņas vai četrdpadsmit dienas pēc kārtas, pēc tam tikpat ilgi-otro utt., pēc tam atkal sākt no sākuma.

Astoto vingrinājumu gan būtu labi izpildīt katru dienu.

Šādi cilvēks pamazām var pareizi izzināt pats sevi un redzēt savus panākumus attīstības gaitā. Vēlāk -sākot ar sestdienu -katru dienu apmēram piecas minūtes var izpildīt vienu no vingrinājumiem līdztekus astotajam vingrinājumam. Tādejādi turpmāk katrs no vingrinājumiem būs veicams vienā un tai pašā nedēļas dienā. Tātad sestdienās tiks izpildīts domāšanas vingrinājums, svētdienās -lēmumu vai izšķiršanās, pirmdienās -runas, otrdienās -rīcības, trešdienās -sakārtotības vingrinājums.

Sestdiena

Pievērst uzmanību saviem priekšstatiem, domām. Domāt tikai nozīmīgas domas. Pamazām iemācīties atšķirt savās domās būtisko no nebūtiskā, mūžīgo no pārejošā, patiesību no paša ieskatiem.

Klausoties līdzcilvēkus runājam, mēģināt iekšēji pilnīgi apklust, atsacīties pat domās un jūtās no jebkādas piekrišanas teiktajam, bet arī no jebkādiem negatīviem spriedumiem par to:

Tas ir ta sauktais “pareizais ieskats” (richtige Meinung)

Svētdiena

Izšķirties par kaut ko, pat par visniecīgāko sīkumu, tikai balstoties uz labi pārdomātu pamatojumu. Izvairīties no jebkādas nepārdomātas rīcības, nenozīmīgas darbības. Visam un vienmēr ir jābūt labi izsvērtam un noteikti jāatsakās no tā, kam mēs nejūtam sevī nozīmīgu pamatojumu.

Ja cilvēks ir pārliecināts par pieņemtā lēmuma pareizību, tad viņam pie tā arī jāpieturas ar iekšēju nelokāmību.

Tas ir tā sauktais “pareizais spriedums” kas nav atkarīgs no simpātijām un antipātijām (das richtige Urteil).

Pirmdiena

Runa. No tā cilvēka mutes, kurš tiecas pēc augstākas attīstības, jānāk tikai tādiem vārdiem, kuriem ir kāda jēga un nozīme. Jebkāda runāšana runāšanas dēļ, piem., laika pavadīšanai, šajā ziņā ir kaitīga. Ir jāizvairās no pierastā komunicēšanās veida, kad tiek runāts krustām šķērsām, bet tai pašā laikā nedrīkst atteikties no kontakta ar līdzcilvēkiem. Tieši komunicējot ar citiem cilvēkiem, mūsu valodai jāattīstās, jākļūst arvien saturīgākai. Mums ir jābut gataviem runāt ar katru, atbildēt uz visiem jautājumiem, bet prātīgi, no visām pusēm pārdomājot sakāmo. Nekad nerunāt ar bez pamata! Labprāt klusēt. Mēģināt runāt nedz pārāk aprauti, nedz pārlieku plaši. Vispirms mierīgi noklausīties, ko saka cits cilvēks, un tad pārstrādāt sevī viņa teikto.

Šo vingrinājumu sauc arī par “pareizo vārdu” (das richtige Wort)

Otrdiena

Ārējā darbība. Tā nedrīkst būt par traucējumu mūsu līdzcilvēkiem. Kad iekšēji, savas sirdsapziņas mudināti mēs vēlamies sākt rīkoties (vienā vai otrā dzīves sfērā), mums ir rūpīgi jāapsver, kā lai mēs ar savu rīcību vislabāk atbilstu kopējām interesēm (veselā interesēm), kā lai veicinātu mūsu līdzcilvēku ilgstošu laimi – to, kas ir mūžīgs.

Tad, kad mēs gatavojamies rīkoties pēc mūsu pašu iniciatīvas, mums pamatīgi jāapsver saas rīcības iespējamās sekas un iedarbība uz citiem.

To sauc arī par “pareizo rīcību” (die richtige Tat)

Trešdiena

Dzīves sakārtošana. Dzīvot atbilstoši dabai un garam: neļaut sev ierakties dzīves sīkumos. Izvairīties no visa, kas ienes dzīvē nemieru un steigu.
Nesteigties pārlieku, bet vienlaikus nepalikt arī kūtriem. Raudzīties uz dzīvi, kā uz iespēju darboties, strādāt, kā arī uz augstākās attīstības ceļu un rīkoties atbilstoši šai pārliecībai.

Šai ziņā mēs runājam arī par “pareizo nostāju” (der richtige Standpunkt).

Ceturtdiena

Cilvēka tiekšanās. Jāuzmanās uzņemties to, kas ir ārpus mūsu iespējām (kam ir nepieciešams vairāk spēka, nekā ir mūsu rīcībā), bet vienlaikus neatstāt nepadarītu neko, kas ir mūsu spēkos. Raudzīties pāri ikdienišķām, mirkļa rūpēm un priekiem un nospraust sev mērķus, kas ir saistīti ar cilvēka augtākiem pienākumiem, piem., attīstīties šo vingrinājumu ziņā, lai vēlāk –varbūt ne visai drīzā nākotnē – varētu jo vairāk līdzēt saviem līdzcilvēkiem ar padomu vai arī ar darbiem.

Šeit pateikto var paust arī šādi: “Visus iepriekšējos vingrinājumus padarīt par ieradumu” (Alle vorangegangenen Ubungen zur Gewohnheit werden lassen).

Piektdiena

Tieksme pēc iespējas vairāk mācīties no dzīves.

Nekas mums nepaiet garām, no kā mēs nevarētu gūt dzīves pieredzi, kas mums var noderēt vienā vai citā situācijā. Ja mēs arī izdarījām kaut ko nepareizi vai nepilnīgi, tas var kļūt par pamatu tam, lai mēs līdzīgā situācijā turpmāk rīkotos labāk, pareizāk.

Vērojot citus cilvēkus darbojamies, mēs darām to ar līdzīgu mērķi (protams, nekādā gadījumā ar vienaldzīgu, aukstu prātu). Un mēs nedarām neko, vispirms neatskatīdamies uz saviem pārdzīvojumiem, kad veicām līdzīgu darbu vai atrodamies līdzīgā situācijā. Šīs atmiņas var palīdzēt mums, kad ir nepieciešams pieņemt kādu izšķirošu lēmumu.

Ja mēs būsim pietiekami uzmanīgi, mēs varēsim gūt sev mācību no jebkura cilvēka, arī no bērniem.

Šo vingrinājumu sauc arī par “pareizo atmiņu” (das richtige Gadachtnis). Tas nozīmē: atcerēties reiz iemācīto, iegūto pieredzi.

Kopsavilkums

Laiku pa laikam ieskatīties savā iekšējā pasaulē, kaut vai uz piecām minūtēm, bet katru dienu vienā un tai pašā laikā. Tad ir jāiegrimst pašam sevī, godīgi jāapspriežas pašam ar sevi, pārbaudot un pilnveidojot savas dzīves pamatvērtības, pārdomājot savas zināšanas un nezināšanas pašreizējā brīdī, apzinoties savus pienākumus, savas dzīves saturu un īstos mērķus, izjūtot patiesu nepatiku pret savām kļūdām un nepilnībām, ar vienu vārdu sakot: censties izmeklēt būtisko, paliekošo un nospraust sev atbilstošus mērķus, piem., nopietni uzņemties strādāt pie nepieciešamo tikumu izveidošanas. Nepieļaut kļūdu, uzskatot, ka ir padarīts kaut kas labs, bet gan vienmēr tiekties arvien tālāk pēc visaugstākajiem ideāliem.

Šo vingrinājumu sauc arī par “pareizo apceri” jeb kontemplāciju (die richtige Beschaulichkeit).

Piezīme: http://www.antroposofija.lv